ANO Deklarācija par pamattautu tiesībām

(Pārēja uz ANO tīmekļa vietni, Deklarācijas pirmavotu)

_______________________

ANO Deklarāciju par pamattautu tiesībām 2007. gada 13. septembrī ar balsu vairākumu pieņēma ANO Ģenerālā Asambleja: par Deklarācijas pieņemšanu nobalsoja 144 valstis, tajā skaitā arī Latvija.

(Nospiediet, lai paskatītos balsošanas rezultātus)

Šī Deklarācija, tāpat kā ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, nav jāratificē, lai tā tiktu izpildīta.

_______________________

Deklarācijas fragmenti, kas ir visaktuālākie Latvijas krievvalodīgajai pamattautai:

_______________________

8. pants

1. Pamattautām un pie viņām piederošajām personām ir tiesības nepakļauties piespiedu asimilācijai vai darbībām, kas ir vērstas uz viņu kultūras iznīcināšanu.

2. Valstis nodrošina efektīvus novēršanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas vērsti pret:

d) jebkāda veida piespiedu asimilāciju vai integrēšanu;

13. pants

1Pamattautām ir tiesības atdzīvināt, izmantot, attīstīt un nodot nākamajām paaudzēm savu vēsturi, valodas, mutvārdu daiļrades tradīcijas, filozofiju, rakstību un literatūru, kā arī dot savus nosaukumus un vārdus kopienām, vietām un personām un saglabāt tos.

2. Valstis veic efektīvus pasākumus šo tiesību aizsardzības nodrošināšanai, kā arī nodrošina iespēju, lai pamattautas varētu saprast notiekošo un tiktu saprastas politisku, tiesu un administratīvu procesu gaitā, ja nepieciešams, ar tulkošanas nodrošināšanas vai citu atbilstošu līdzekļu palīdzību.

14. pants

1. Pamattautām ir tiesības izveidot un kontrolēt savas izglītības sistēmas un mācību iestādes, kas nodrošina izglītību šo pamattautu dzimtajās valodās, tādā veidā, lai tas atbilstu viņu kultūras raksturīgajām pasniegšanas un apmācības metodēm.

3. Valstis sadarbībā ar pamattautām veic efektīvus pasākumus, lai pie pamattautām piederošajām, tajā skaitā ārpus savām kopienām dzīvojošām personām un jo īpaši bērniem, būtu pieejama, kad tas ir iespējams, viņu kultūras tradīcijas vērā ņemoša izglītība savā valodā.

15. pants

1. Pamattautām ir tiesības uz cieņu un savu kultūru, tradīciju, vēstures un vēlmju daudzveidību, kurai jābūt atbilstoši atspoguļotai izglītības un sabiedriskās informācijas jomā.

2. Valstis, konsultējoties un sadarbojoties ar attiecīgajām pamattautām, veic efektīvus pasākumus, lai cīnītos ar aizspriedumiem, izskaustu diskrimināciju un attīstītu toleranci, savstarpējo saprašanos un labas attiecības starp pamattautām un visiem pārējiem sabiedrības slāņiem.

18. pants

Pamattautām ir tiesības ar savu pārstāvju starpniecību, kurus viņas pašas ievēl saskaņā ar savām procedūrām, piedalīties lēmumu pieņemšanā pamattautu tiesības skarošos jautājumos, kā arī tiesības saglabāt un attīstīt savas direktīvas iestādes.

19. pants

Pirms jebkādu pamattautas ietekmējošu likumdošanas vai administratīvu aktu pieņemšanas un īstenošanas valstis labticīgi konsultējas un sadarbojas ar attiecīgām pamattautām ar viņu pārstāvības institūciju starpniecību, lai iegūtu viņu brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu.

39. pants

Pamattautām ir tiesības saņemt finansiālu un tehnisku palīdzību kā no valstīm, tā arī ar starptautiskas sadarbības palīdzību, lai īstenotu šajā Deklarācijā noteiktas tiesības.

___________________________

 

Zemāk ir pilns Deklarācijas teksts

 

Apvienoto Nāciju Organizācija A/RES/61/295*

 

Ģenerālā Asambleja

Distr.: General

17 March 2008


 

Sešdesmit pirmā sesija

Dienas kārtības 68. punkts

 

Ģenerālās Asamblejas pieņemtā rezolūcija

[nenododot galvenajās komitejās (A/61/L.67 un Add.1)]

 

61/295. Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācija par pamattautu tiesībām

 

Ģenerālā Asambleja,

ņemot vērā Cilvēktiesību padomes rekomendāciju, kas izklāstīta tās rezolūcijā Nr. 1/2 no 2006. gada 29. jūnija1, kurā Padome ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijas par pamattautu tiesībām tekstu,

atsaucoties uz savu 2006. gada 20. decembrī pieņemto rezolūciju Nr. 61/178, kurā tā nolēma atlikt Deklarācijas izskatīšanu un ar to saistītā lēmuma pieņemšanu, lai dotu laiku turpmāko ar Deklarāciju saistīto konsultāciju rīkošanai, kā arī nolēma pabeigt tās izskatīšanu līdz Ģenerālās Asamblejas sešdesmit pirmās sesijas beigām,

pieņemApvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pamattautu tiesībām, kas izklāstīta šīs rezolūcijas pielikumā.

 

107. plenārsēde

2007. gada 13. septembra

 

Pielikums

 

Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācija par pamattautu tiesībām

 

Ģenerālā Asambleja,

pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, kā arī uz labticības principa, pildot saistības, kuras valstis ir uzņēmušas saskaņā ar Statūtiem,

apstiprinot, ka pamattautas ir vienlīdzīgas ar visām pārējām tautām, un vienlaicīgi atzīstot katras tautas tiesības atšķirties vienai no otras, uzskatīt sevi par atšķirīgām no citām un sagaidīt cieņu šādā savā kvalitātē,

kā arī apstiprinot,ka visas tautas veic ieguldījumu civilizāciju un kultūru daudzveidībā un bagātībā, kas ir kopīgais cilvēces mantojums,

 

apstiprinot tālāk, ka visas doktrīnas, politika un prakse, kuru pamatā ir tautu vai cilvēku pārākuma atzīšana atkarībā no viņu nacionālās izcelsmes vai rasu, reliģiskām,etniskām un kultūras atšķirībām
vai arī kuras atbalsta šādu pārākumu, tiek atzītas par rasistiskām zinātniski nepamatotām, nelikumīgām, morāli nosodāmām un sociāli netaisnīgām,

apstiprinot, ka pamattautām, īstenojot savas tiesības, jābūt brīvām no jebkādām diskriminācijas formām,

 būdama norūpējusies par to, ka pamattautas ir kļuvušas par vēsturisku netaisnību upuriem, kas radušās tajā skaitā pamattautu kolonizēšanas un viņu zemju, teritoriju un resursu atņemšanas rezultātā, kas traucē viņām, tajā skaitā īstenot savas tiesības attīstīties saskaņā ar savām vajadzībām un interesēm,

 atzīstot vitālo nepieciešamību cienīt un atbalstīt pamattautu neatņemamās tiesības, kuru pamatā ir viņu politiskās, ekonomiskās un sociālās struktūras, kā arī šo tautu kultūra, garīgās tradīcijas, vēsture un filozofija, it īpaši viņu tiesības uz savām zemēm, teritorijām un resursiem,

 atzīstot arī vitālo nepieciešamību cienīt un atbalstīt pamattautu tiesības, kas ir apstiprinātas līgumos, nolīgumos un citās konstruktīvās vienošanās ar valstīm,

 ar gandarījumu atzīmējot to faktu, ka pamattautas apvieno savas pūles, lai veicinātu politisku, ekonomisku, sociālu un kultūras attīstību un lai pārtrauktu visas diskriminācijas un apspiestības formas lai kur tas būtu,

        būdama pārliecināta, ka pamattautu īstenotā kontrole, pateicoties kurai viņas seko ar viņu zemēm, teritorijām un resursiem saistītiem notikumiem, ļaus pamattautām saglabāt un nostiprināt savus institūtus, kultūru un tradīcijas, kā arī veicināt savu attīstību saskaņā ar saviem centieniem un savām vajadzībām,

        atzīstot, ka pamattautu zināšanu, kultūras un tradicionālās prakses cienīšana veicina stabilu un taisnīgu attīstību un pienācīgu rūpēšanos par apkārtējo vidi,

       uzsverot pamattautu zemju un teritoriju demilitarizācijas ieguldījumu miera, ekonomiskā un sociālā progresa un attīstības, pasaules nāciju un tautu savstarpējas saprašanās un draudzīgu attiecību sasniegšanā,

 atzīstot, tajā skaitā, pamattautu ģimeņu un kopienu tiesības saglabāt kopīgu atbildību par viņu bērnu audzināšanu, apmācīšanu, izglītošanu un labklājību saskaņā ar bērna tiesībām,

        uzskatot, ka tiesības, kas ir apstiprinātas starp valstīm un pamattautām noslēgtajos līgumos, nolīgumos un citās konstruktīvās vienošanās, dažās situācijās ir starptautiskās sabiedrības rūpju un ieinteresētības priekšmets un atbildības objekts un ir uzskatāmas par starptautiskām tiesībām,

        kā arī uzskatot, ka līgumi, nolīgumi un citas konstruktīvas vienošanās un attiecības, kuras tie atspoguļo, ir pamats stabilākai partnerībai starp pamattautām un valstīm,

        atzīstot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām2 un Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām2, kā arī Vīnes deklarācija un Rīcības programma3 apstiprina visu tautu pašnoteikšanās tiesību pamatvērtību, saskaņā ar kuru viņas brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi īsteno savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību,

        atceroties,  ka nekas šajā Deklarācijā nevar tikt izmantots, lai atteiktu jebkurai tautai viņas pašnoteikšanās tiesības, kas tiek īstenotas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

        būdama pārliecināta, ka pamattautu tiesību atzīšana atbilstoši šai Deklarācijai sekmēs harmonisku un uz sadarbības pamatiem veidotu attiecību starp valsti un pamattautām attīstību, kuras balstīsies uz taisnīguma, demokrātijas, cilvēktiesību cienīšanas, nediskriminēšanas un labticības principiem,

        stimulējot valstis, konsultējoties un sadarbojoties ar attiecīgām tautām, ievērot un efektīvi izpildīt visas savas starptautiskajos līgumos un, konkrēti, ar cilvēktiesībām saistītajos līgumos noteiktās saistības pret pamattautām,

 uzsverot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijai ir svarīga и konsekventa loma pamattautu tiesību atbalstīšanā un aizsargāšanā,

 uzskatot, ka šī Deklarācija ir vēl viens svarīgs solis ceļā uz pamattautu tiesību un brīvību atzīšanu, atbalstīšanu un aizsargāšanu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas attiecīgās darbības attīstīšanu šajā jomā,

         atzīstot un apstiprinot, ka pie pamattautām piederošajām personām ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas izmantot visas starptautiskajās tiesībās atzītās cilvēka tiesības un ka pamattautām ir kolektīvās tiesības, kas ir absolūti nepieciešamas viņu eksistēšanai, labklājībai un vispusīgai attīstībai kā tautām,

          atzīstot, ka pamattautu stāvoklis dažādos reģionos un dažādās valstīs ir atšķirīgs un ka jāņem vērā nacionālo un reģionālo īpatnību un dažādu vēsturisku un kultūras tradīciju svarīgums,

 
         svinīgi pasludina zemāk izklāstīto Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pamattautu tiesībām par etalonu, kas ir jāpilda partnerības un savstarpējas cieņas garā:

                       1. pants

 Pamattautām ir tiesības kolektīvi un individuāli pilnā mērā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir atzītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā4 un starptautisko tiesību normās, kas saistītas ar cilvēktiesībām.

 

                       2. pants

 Pie pamattautām piederošās personas un pamattautas ir brīvas un vienlīdzīgas ar visām pārējām tautām un atsevišķām personām no viņu skaita, un, īstenojot savas tiesības, viņām ir tiesības būt brīviem no jebkādām diskriminācijas formām, jo īpaši diskriminācijas savas izcelšanās un savdabīguma dēļ.

 

                      3. pants!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

 Pamattautām ir pašnoteikšanās tiesības. Saskaņā ar šīm tiesībām viņas brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi realizē savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

 

                     4. pants!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

 Īstenojot savas tiesības uz pašnoteikšanos, pamattautām ir tiesības uz autonomiju vai pašpārvaldi jautājumos, kas ir saistīti ar viņu iekšējām un vietējām lietām, kā arī ar autonomo funkciju finansēšanas veidiem un līdzekļiem.

 

                      5. pants

Pamattautām ir tiesības saglabāt un stiprināt savas īpašās politiskās, tiesiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras institūcijas, saglabājot tai pat laikā, ja vien viņas vēlas, savas tiesības pilnā mērā piedalīties valsts politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē.

 

                     6. pants

 Katram pie pamattautas piederošajam cilvēkam ir tiesības uz pilsonību.

 

                      7. pants

 1.          Pie pamattautām piederošajām personām ir tiesības uz dzīvību, fizisko un psihisko neaizskaramību, brīvību un personīgo drošību.

 2.          Pamattautām, kā savdabīgām tautām, ir kolektīvas tiesības dzīvot brīvības, miera un drošības apstākļos, un viņas nedrīkst pakļaut nekāda veida genocīda aktiem vai jebkādiem citiem vardarbības aktiem, ieskaitot pie šīs cilvēku grupas piederošu bērnu piespiedu pārvietošanu uz citu grupu.

 

               8. pants!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

1.    Pamattautām un pie viņām piederošajām personām ir tiesības nepakļauties piespiedu asimilācijai vai darbībām, kas ir vērstas uz viņu kultūras iznīcināšanu.

2.    Valstis nodrošina efektīvus novēršanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas vērsti pret:

a)    jebkuru rīcību, kuras mērķis vai sekas ir pamattautu, kā savdabīgu tautu, integritātes, kultūras vērtību vai etniskās piederības atņemšana;

b)     jebkuru rīcību, kuras mērķis vai sekas ir pamattautu zemju, teritoriju vai resursu atņemšana;

c)     jebkāda veida iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, kuras mērķis vai sekas ir jebkādu viņu tiesību pārkāpšana vai graušana;

d)    jebkāda veida piespiedu asimilāciju vai integrēšanu;

         e)   jebkāda veida propagandu, kuras mērķis ir veicināt vai ierosināt pret pamattautām vērstu rasistisku vai etnisku diskrimināciju.

 

                       9. pants

Pamattautām un pie viņām piederošajām personām ir tiesības piederēt pie pamatkopienas vai tautības saskaņā ar šīs kopienas vai tautības tradīcijām un paražām. Šo tiesību īstenošana nedrīkst radīt jebkāda veida diskrimināciju.

 

                      10. pants

Pamattautas nevar tikt pakļautas piespiedu padzīšanai no savām zemēm un teritorijām. Nekāda veida pārvietošana netiek realizēta bez brīvas, iepriekšējas un apzinātas attiecīgo pamattautu piekrišanas un tiek īstenota tikai pēc vienošanās noslēgšanas, kas paredz taisnīgu un godīgu kompensāciju un, kur tas ir iespējams, atgriešanās variantu.

 

                      11. pants

1.      Pamattautām ir tiesības uz savu kultūras tradīciju un paražu ievērošanu un atdzīvināšanu. Tās ietver tiesības saglabāt, aizsargāt un attīstīt pamattautu līdzšinējo, esošo un nākamo kultūras izpausmju formas, tādas kā arheoloģiskie un vēsturiskie objekti, materiālās kultūras pieminekļi, zīmējumi, ieražas, tehnoloģijas, vizuālā māksla, tēlotājmāksla un literatūra.

        2.     Valstis nodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļus, pateicoties efektīviem mehānismiem. kuri var iekļaut sevī restitūciju, un kas ir izstrādāti kopīgi ar pamattautām attiecībā uz viņu kultūras, intelektuālajiem, reliģiskajiem un kulta īpašumiem, kuri bija atsavināti bez viņu brīvprātīgas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas vai pārkāpjot viņu likumus, tradīcijas un paražas.


                      12. pants

1.          Pamattautām ir tiesības ievērot, īstenot, attīstīt un nodot savas garīgās un reliģiskās tradīcijas, paražas un ieražas; tiesības saglabāt, apsargāt un apmeklēt bez nepiederošo personu klātbūtnes savas reliģiskās un kultūras vietas; tiesības izmantot un pēc saviem ieskatiem rīkoties ar ceremoniālajiem priekšmetiem, kā arī tiesības apbedīt pie pamattautām piederošo mirstīgās atliekas dzimtenē.

2.          Valstis ar taisnīgu, caurskatāmu, efektīvu un kopā ar attiecīgām pamattautām izstrādātu mehānismu palīdzību tiecas nodrošināt pieeju pie valstu valdījumā esošajiem ceremoniālajiem priekšmetiem un mirstīgām atliekām un/vai to atgriešanu dzimtenē.

 

                      13. pants!!!!!!!!!!!!!!!!!

1.          Pamattautām ir tiesības atdzīvināt, izmantot, attīstīt un nodot nākamajām paaudzēm savu vēsturi, valodas, mutvārdu daiļrades tradīcijas, filozofiju, rakstību un literatūru, kā arī dot savus nosaukumus un vārdus kopienām, vietām un personām un saglabāt tos.

2.          Valstis veic efektīvus pasākumus šo tiesību aizsardzības nodrošināšanai, kā arī nodrošina iespēju, lai pamattautas varētu saprast notiekošo un tiktu saprastas politisku, tiesu un administratīvu procesu gaitā, ja nepieciešams, ar tulkošanas nodrošināšanas vai citu atbilstošu līdzekļu palīdzību.

 

                     14. pants

1.          Pamattautām ir tiesības izveidot un kontrolēt savas izglītības sistēmas un mācību iestādes, kas nodrošina izglītību šo pamattautu dzimtajās valodās, tādā veidā, lai tas atbilstu viņu kultūras raksturīgajām pasniegšanas un apmācības metodēm.

2.          Pie pamattautām piederošajām personām, it īpaši bērniem, ir tiesības uz visu līmeņu un visu formu valsts izglītību bez jebkādas diskriminācijas.

3.          Valstis sadarbībā ar pamattautām veic efektīvus pasākumus, lai pie pamattautām piederošajām, tajā skaitā ārpus savām kopienām dzīvojošām personām un jo īpaši bērniem, būtu pieejama, kad tas ir iespējams, viņu kultūras tradīcijas vērā ņemoša izglītība savā valodā.

 

                      15. pants

1.          Pamattautām ir tiesības uz cieņu un savu kultūru, tradīciju, vēstures un vēlmju daudzveidību, kurai jābūt atbilstoši atspoguļotai izglītības un sabiedriskās informācijas jomā.

2.          Valstis, konsultējoties un sadarbojoties ar attiecīgajām pamattautām, veic efektīvus pasākumus, lai cīnītos ar aizspriedumiem, izskaustu diskrimināciju un attīstītu toleranci, savstarpējo saprašanos un labas attiecības starp pamattautām un visiem pārējiem sabiedrības slāņiem.

 

                      16. pants

1.    Pamattautām ir tiesības veidot savus masu informācijas līdzekļus savās valodās un bez jebkādas diskriminācijas saņemt piekļuvi pie jebkura veida pamattautām nepiederošiem masu informācijas līdzekļiem.

       2.    Valstis veic efektīvus pasākumus, lai pienācīgā veidā parādītu pamattautu kultūras daudzveidīgumu valsts masu informācijas līdzekļos. Valstīm, neierobežojot pilnu viedokļu izteikšanas brīvību, jāmudina privātie masu informācijas līdzekļi adekvāti atainot pamattautu kultūras daudzveidīgumu.

 

                    17. pants

1.   Pie pamattautām piederošajām personām un pamattautām ir tiesības pilnībā īstenot visas tiesības, kas noteiktas saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem un valsts iekšējiem darba tiesību aktiem.

        2.   Valstis, konsultējoties un sadarbojoties ar pamattautām un ņemot vērā pamattautu bērnu īpašo neaizsargātību un izglītības svarīgumu viņu iespēju paplašināšanai, veic konkrētus pasākumus, lai pasargātu pamattautu bērnus no ekonomiskas ekspluatācijas un no tādu darbu veikšanas, kuri var būt bīstami, var traucēt bērnu mācībām, kaitēt viņu veselībai vai arī fiziskai, intelektuālai, garīgai, morālai vai sociālai attīstībai.

3.     Pie pamattautām piederošajām personām ir tiesības netikt pakļautam diskriminācijai darba nosacījumos, konkrēti – nodarbinātības un darba algas ziņā.

 

                     18. pants

Pamattautām ir tiesības ar savu pārstāvju starpniecību, kurus viņas pašas ievēl saskaņā ar savām procedūrām, piedalīties lēmumu pieņemšanā pamattautu tiesības skarošos jautājumos, kā arī tiesības saglabāt un attīstīt savas direktīvas iestādes.

 

                     19. pants

Pirms jebkādu pamattautas ietekmējošu likumdošanas vai administratīvu aktu pieņemšanas un īstenošanas valstis labticīgi konsultējas un sadarbojas ar attiecīgām pamattautām ar viņu pārstāvības institūciju starpniecību, lai iegūtu viņu brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu.

 

                     20. pants !!!!!!!!!!!!!!!!!

1.     Pamattautām ir tiesības saglabāt un attīstīt savas politiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas un institūcijas, garantēti izmantot savus līdzekļus, tiesības eksistēt un attīstīties, kā arī tiesības īstenot savu tradicionālo un citu ekonomisko darbību.

        2.      Pamattautām, kurām ir atņemti līdzekļi, kas nodrošina viņu eksistēšanu un attīstību, ir tiesības uz taisnīgu un godīgu zaudējumu atlīdzināšanu.

 

                      21. pants

1.          Pamattautām ir tiesības bez diskriminācijas uzlabot savus sociāli ekonomiskos dzīves apstākļus, tajā skaitā tādās jomās, kā izglītības iegūšana, nodarbinātība, profesionāli tehniskā sagatavošana un atkārtota apmācība, mājokļi, sanitārija, veselības aprūpe un sociālā drošība.

2.          Valstis veic efektīvus pasākumus un, ja nepieciešams, īpašus pasākumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu pamattautu sociāli ekonomisko dzīves apstākļu uzlabošanu. Konkrēta uzmanība tiek pievērsta pie pamattautām piederošo veco cilvēku, sieviešu, jauniešu, bērnu un invalīdu tiesībām un īpašām vajadzībām.

 

                      22. pants

1.          Īstenojot šo Deklarāciju, īpaša uzmanība tiek pievērsta pie pamattautām piederošo veco cilvēku, sieviešu, jauniešu, bērnu un invalīdu tiesībām un īpašām vajadzībām.

2.          Valstis kopā ar pamattautām veic pasākumus, lai nodrošinātu pie pamattautām piederošajiem bērniem un sievietēm garantijas un pilnīgu aizsardzību pret jebkādu vardarbību un diskrimināciju.

 

                     23. pants

Pamattautām ir tiesības noteikt prioritātes un izstrādāt stratēģijas, lai realizētu savas attīstības tiesības. Konkrēti – pamattautām ir tiesības aktīvi piedalīties veselības aprūpes, mājokļu un citu sociāli ekonomisko programmu izstrādāšanā un noteikšanā, kuras ietekmē viņas un, cik vien tas ir iespējams, īstenot šādas programmas ar savu institūciju starpniecību.

 

                     24. pants

1.          Pamattautām ir tiesības uz savu tradicionālu medicīnu un savas ārstēšanas prakses saglabāšanu, ieskaitot svarīgāko ārstniecības augu, dzīvnieku un minerālu saglabāšanu. Pie pamattautām piederošajām personām tāpat ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas uz visiem sociālās un medicīniskās apkalpes veidiem.

2.          Pie pamattautām piederošajām personām ir vienlīdzīgas tiesības sasniegt visaugstāko iespējamo fiziskās un psihiskās veselības līmeni. Valstis veic visu nepieciešamo, lai pakāpeniski sasniegtu šo tiesību pilnīgas realizēšanas mērķi.

 

                     25. pants

Pamattautām ir tiesības saglabāt un stiprināt savu īpašo garīgo saikni ar zemēm, teritorijām, ūdeņiem un jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī citiem resursiem, kas viņām tradicionāli piederējuši vai ko viņas citādi apdzīvojušas vai izmantojušas, kā arī tiesības būt atbildīgām par to nākamo paaudžu priekšā.

 

                      26. pants

1.          Pamattautām ir tiesības uz zemēm, teritorijām un resursiem, kas viņām ir tradicionāli piederējuši, ko viņas ir tradicionāli apdzīvojušas vai citādi izmantojušas vai ieguvušas.

2.          Pamattautām ir tiesības turēt savā īpašumā, izmantot, apgūt vai kontrolēt zemes, teritorijas un resursus, kas viņām piederējuši tradicionālu īpašumtiesību, tradicionālo nodarbošanās vai izmantošanas dēļ vai ko viņas ir citādi ieguvušas.

3.          Valstis nodrošina šo zemju, teritoriju un resursu tiesisko atzīšanu un aizsardzību. Šāda atzīšana tiek īstenota ar pienācīgu cieņu pret attiecīgo pamattautu zemturības paražām, tradīcijām un sistēmām.

 

                     27. pants

Valstis, pienācīgā veidā atzīstot pamattautu zemturības likumus, tradīcijas, paražas un sistēmas un sadarbojoties ar attiecīgajām pamattautām, nosaka un īsteno taisnīgu, neatkarīgu, objektīvu, atklātu un caurskatāmu pamattautu tiesību, kas attiecas uz viņu zemēm, teritorijām un resursiem, ieskaitot tos, kas viņām piederējuši tradicionālu īpašumtiesību dēļ vai ko viņas ir apdzīvojušas vai citādi izmantojušas, atzīšanas un tiesiskas apstiprināšanas procesu. Pamattautām ir tiesības piedalīties šajā procesā.


                     28. pants

1.          Pamattautām ir tiesības uz atlīdzību, kas var iekļaut restitūciju vai, ja tas nav iespējams, tiesības uz atlīdzību taisnīgas kompensācijas veidā par zemēm, teritorijām un resursiem, kas viņām piederējuši tradicionālu īpašumtiesību dēļ, ko viņas ir tradicionāli apdzīvojušas vai citādi izmantojušas un kas tika konfiscēti, atsavināti, apdzīvoti, izmantoti vai bojāti bez šo pamattautu brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas.

2.          Ja ar attiecīgajām tautām nav sasniegta labprātīga vienošanās par citu, šāda kompensācija tiek piešķirta zemju, teritoriju un resursu veidā, kas kvalitātes, izmēra un juridiskā statusa ziņā ir līdzvērtīgas, vai arī naudas kompensācijas vai citas atbilstošas atlīdzības veidā.

 

                      29. pants

1.    Pamattautām ir tiesības uz apkārtējās vides un viņu zemju, teritoriju un resursu ražīguma saglabāšanu un aizsardzību. Valstis izstrādā un īsteno palīdzības programmas, lai bez jebkādas diskriminācijas nodrošinātu pamattautām šādu saglabāšanu un aizsardzību.

2.       Valstis veic efektīvus pasākumus, lai nepieļautu bīstamu materiālu uzglabāšanu uz pamattautu zemēm vai teritorijām vai bīstamu materiālu izvešanu uz pamattautu zemēm vai teritorijām bez viņu brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas.

3.        Valstis veic arī efektīvus pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu pienācīgu monitoringa programmu īstenošanu un pamattautu veselības saglabāšanu un atgūšanu, un šiem pasākumiem jāatbilst tiem pasākumiem, kurus ir izstrādājušas un īstenojušās citas tautas, kuru veselību ir ietekmējuši šādi bīstami materiāli.

 

                     30. pants

1.   Pamattautu zemēs vai teritorijās netiek īstenota kara darbība, izņemot gadījumus, kad šīs darbības īstenošanu attaisno attiecīgu valsts interešu esamība vai par šo kara darbību pamattauta brīvprātīgi izteikusi piekrišanu vai lūgumu.

2.      Pirms pamattautu zemju vai teritoriju izmantošanas kara darbības īstenošanai valstis rīko efektīvas konsultācijas ar ieinteresētajām pamattautām, sekojot atbilstošām procedūrām, konkrēti, ar pamattautu pārstāvniecības institūciju starpniecību rīkotām procedūrām.


                     31. pants

1.     Pamattautām ir tiesības saglabāt, kontrolēt, aizsargāt un attīstīt savu kultūras mantojumu, tradicionālās zināšanas un tradicionālās kultūras izpausmes formas, kā arī savu zinātnisko zināšanu, tehnoloģiju un kultūras izpausmi, ieskaitot cilvēku un ģenētiskos resursus, sēklas, zāles, faunas un floras īpatnību pārzināšanu, mutvārdu daiļrades tradīcijas, literārus darbus, zīmējumus, sportu un tradicionālās spēles, vizuālo mākslu un tēlotājmākslu. Turklāt pamattautām ir tiesības saglabāt, kontrolēt, aizsargāt un attīstīt savas intelektuālā īpašuma tiesības uz šādu kultūras mantojumu, tradicionālajām zināšanām un tradicionālajām kultūras izpausmes formām.

2.      Kopīgi ar pamattautām valstis veic efektīvus pasākumus šo tiesību atzīšanas un aizsardzības nolūkos.

 

                     32. pants

1.    Pamattautām ir tiesības noteikt prioritātes un izstrādāt savu zemju vai teritoriju un citu resursu apgūšanas vai izmantošanas stratēģijas.

2.     Valstis labticīgi konsultējas un sadarbojas ar attiecīgajām pamattautām ar viņu pārstāvniecības institūciju starpniecību, lai pirms jebkuru pamattautu zemes, teritorijas un citus resursus skarošo projektu apstiprināšanas saņemtu pamattautu brīvu un apzinātu piekrišanu, jo īpaši – ja tas ir saistīts ar derīgo izrakteņu, ūdens un citu resursu apgūšanu, izmantošanu vai iegūšanu.

3.      Saistībā ar jebkādu šāda veida darbību valstis nodrošina efektīvus taisnīgus un godīgus atlīdzināšanas mehānismus, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu šo darbību rezultātā radušos nelabvēlīgo iedarbību uz apkārtējo vidi, ekonomiku, sabiedrību, kultūru vai garīgo attīstību.


                     33. pants

1.    Pamattautām ir tiesības uz pašnoteikšanos vai savas etniskās piederības noteikšanu saskaņa ar savām paražām un tradīcijām. Tas neierobežo pie pamattautām piederošo personu tiesības iegūt pilsonību valstīs, kurās viņi dzīvo.

2.      Pamattautām ir tiesības noteikt savu institūciju struktūru un ievēlēt to locekļus saskaņā ar savām procedūrām.

 

                    34. pants

Pamattautām ir tiesības atbalstīt, attīstīt un saglabāt savas institucionālās struktūras un savas īpašas paražas, garīgumu, tradīcijas, procedūras, prakses un, ja tādas pastāv, tiesisko sistēmu vai paražas atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

 

                      35. pants

Pamattautām ir tiesības noteikt atsevišķu pie viņām piederošo personu pienākumus attiecībā pret savām kopienām.

 

                     36. pants

1.       Pamattautām un konkrēti tām tautām, kas ir sadalītas ar starptautiskām robežām, ir tiesības uzturēt un attīstīt kontaktus, attiecības un sadarbību ar tiem, kas ir viņu sastāvā, kā arī ar citām ārzemēs dzīvojošām tautām, tostarp saistībā ar pamattautu garīgo, kultūras, politisko, ekonomisko un sociālo darbību.

2.       Valstis, konsultējoties un sadarbojoties ar pamattautām, veic efektīvus pasākumus, lai atvieglotu šo tiesību izmantošanu un to īstenošanas nodrošināšanu.

 

                     37. pants

1.       Pamattautām ir tiesības, lai viņu tiesības, kas ir saistītas ar valstīm vai ar to tiesību pārņēmējiemnoslēgtajiem līgumiem un citiem konstruktīvajiem nolīgumiem, ir atzītas, ievērotas un izpildīta, kā arī tiesības uz to, ka valstis ievēro un ciena šos līgumus, nolīgumus un citas konstruktīvas vienošanās.

2.      Nekas šajā Deklarācijā nevar būt interpretējams tā, lai mazinātu vai liegtu pamattautu tiesības, kas ietvertas līgumos, nolīgumos un citās konstruktīvās vienošanās.

 

                     38. pants

Valstis, konsultējoties un sadarbojoties ar pamattautām, veic efektīvus pasākumus, tostarp likumdošanas pasākumus, lai sasniegtu šīs Deklarācijas mērķus.

 

                     39. pants !!!!!!!!!!!!!!!

Pamattautām ir tiesības saņemt finansiālu un tehnisku palīdzību kā no valstīm, tā arī ar starptautiskas sadarbības palīdzību, lai īstenotu šajā Deklarācijā noteiktas tiesības.

 

                      40. pants

Gadījumos, kad pamattautām rodas konflikti un strīdi ar valstīm vai citām pusēm, viņām ir tiesības uz ātru šādu konfliktu un strīdu atrisināšanu, kas tiek panākta taisnīgu noregulēšanas procedūru ietvaros, ka arī tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem jebkuru pamattautu individuālo un kolektīvo tiesību pārkāpšanu gadījumos. Pieņemot šādus lēmumus, pienācīgā kārtā tiek ņemtas vērā attiecīgo pamattautu paražas, tradīcijas, normas un tiesiskās sistēmas, kā arī starptautiskās cilvēktiesības.

 

                     41. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas institūcijas un specializētās iestādes un citas starpvaldību organizācijas veicina pilnīgu šīs Deklarācijas nolikumu īstenošanu, tostarp veicinot sadarbību finansiālas un tehniskas palīdzības sniegšanas nolūkos. Ir jābūt noteiktiem veidiem un līdzekļiem, kā pamattautas piedalās to jautājumu risināšanā, kuri tieši viņas skar.

 

                      42. pants

Apvienoto Nāciju Organizācija, tās institūcijas, ieskaitot Pastāvīgo forumu, kas veltīts ar pamattautām saistītajiem jautājumiem, un specializētās iestādes, tai skaitā valsts līmeņa iestādes, kā arī valstis veicina šīs Deklarācijas nolikumu ievērošanu un pilnīgu piemērošanu un veic turpmākus pasākumus, lai efektīvi īstenotu šo Deklarāciju.

 

                      43. pants

Šajā Deklarācijā atzītās tiesības ir minimālie standarti, lai nodrošinātu pasaules pamattautu izdzīvošanu, viņu cienīšanu un labklājību.

 

                      44. pants

Visas šajā Deklarācijā atzītās tiesības un brīvības vienādā mērā tiek garantētas gan pie pamattautām piederošajiem vīriešiem, gan sievietēm.

 

                     45. pants

Nekas šajā Deklarācijā nevar būt tikt interpretēts kā kas tāds, kas pamattautu tiesības, kas šobrīd ir spēkā vai kas var būt iegūtas nākotnē, var ierobežot vai pārtraukt.

 

                     46. pants

1.Nekas šajā Deklarācijā nevar būt interpretēts tā, ka valstij, tautai, cilvēku grupai vai atsevišķai personai ir tiesības īstenot kāda veida darbību vai veikt kādas darbības, kas pārkāpj Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, un nekas tajā nesankcionē un neveicina nekādas darbības, kas vērstas uz suverēnu un neatkarīgu valstu teritoriālā veseluma un politiskās vienotības sašķelšanu vai arī daļēju vai pilnīgu izjaukšanu.

2.          Īstenojot šajā Deklarācijā pasludinātās tiesības, tiek cienītas visu cilvēku tiesības un pamatbrīvības. Šajā Deklarācijā izklāstīto tiesību īstenošanu skar tikai tie ierobežojumi, kurus nosaka likums un kuri atbilst starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Jebkādi šādi ierobežojumi tiek uzskatīti par nediskriminējošiem un stingri nepieciešamiem, tikai lai nodrošinātu pienācīgu atzīšanu un cieņu pret citu tiesībām un brīvībām, kā arī lai apmierinātu demokrātiskās sabiedrības taisnīgas un dzīvībai svarīgākās prasības.

3.          Šajā Deklarācijā izklāstīti nolikumi tiek interpretēti saskaņā ar taisnīguma, demokrātijas, cilvēktiesību cienīšanas, vienādības, nediskriminēšanas, teicamas pārvaldīšanas un labticības principiem.

 

________________________