Latvijas krievvalodīgās pamattautas vēsture

 

Latvijas krievvalodīgās pamattautas mūžīgie simboli

Attēlus var palielināt, uzklikšķinot uz tiem


Grebenščikova vecticībnieku baznīca Rīgā


Plāksnīte uz Grebenščikova vecticībnieku baznīcas Rīgā


Pareizticīgo katedrāle Rīgā

Plāksnīte uz Pareizticīgo katedrāles Rīgā

Rīgā, Gogoļa ielā 25 (krustojumā ar Dzirnavu ielu) atradās Lielā korāļu sinagoga (senā fotogrāfija). Tā bija uzbūvēta 1871. gadā un nodedzināta 1941.


1883. gadā dibinātais Rīgas Krievu teātris (Kaļķu iela 16)

Rīgas Krievu teātra centrālā ieeja

Uzraksts virs Rīgas Krievu teātra centrālās ieejas

____________________

Pirmās vēsturiskās liecības par to, ka krievvalodīgā tauta bija apmetusies mūsdienu Latvijas teritorijā, ir minētas vēl pirms 11. gadsimta. Uzreiz vēlamies uzsvērt, ka šajā gadījumā savos apgalvojumos mēs neņemam vērā daudzas liecības par Vecrīgas teritorijā bijušo Krievu ciemu ar Svētā Nikolaja pareizticīgo dievnamu, kā arī to, ka liels vecticībnieku skaits piedalījās kādreiz Kurlandijas un Vitebskas guberņās ietilpstošo Jakobštadtes un Kreicburgas (Jēkabpils un Krustpils) pilsētu dibināšanā Kurlandijas hercoga Jēkaba vadībā, un vēl senākus vēstures notikumus, t. i. Alūksnes pilsētas dibināšanu (apmetnes, ko dēvēja par Olistu vai Volistu, rašanās šīs pilsētas dibināšanas vietā Pleskavas hronikā ir datēta ar 1284. gadu).

Šīs krievvalodīgās pamattautas oficiālā, likumīgā, starptautiski noteiktā (ar vēsturiskiem dokumentiem, t. i. līgumiem, apstiprināta) vēsture sākās 1721. gadā, kad beidzās Lielais Ziemeļu karš starp Krieviju un Zviedriju (1700. – 1721. gadi).

(Atveriet saiti)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917/severnaja-voina

Ziemeļu karam beidzoties (1721. gadā) starp Krieviju un Zviedriju tika noslēgts Nīstades miera līgums. Saskaņā ar šo līgumu (tajā skaitā) Zviedrija (kurai līdz šim piederēja norādītā teritorija) uz mūžu mūžiem nodeva Liflandiju (mūsdienu Vidzeme ir tās daļa) kopā ar Rīgu Krievijai kā uzvarētajai. Krievija izmaksāja Zviedrijai kompensāciju 2. mln. jefimku (tāleru) apmērā, t. i. 1,3 mln. zelta rubļu, kas tolaik skaitījās ievērojama summa!

(Atveriet saiti)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917/nishtadtskij-mirnyj-dogovor

Turklāt Lielā Ziemeļu kara gaitā 1709. – 1710. gadu aplenkuma rezultātā Krievijas armija ģenerālfeldmaršala grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā iekaroja pilsētu Rīgu. Un 1710. gada 13. (24.) jūlijā Rīgā uz baltā zirga svinīgi iejāja ģenerālfeldmaršals grāfs Boriss Šeremetjevs, un viņam kā uzvarētājam Rīgas maģistrāts pasniedza divas zelta atslēgas no Rīgas pilsētas, kuras tagad glabājas Maskavas pilsētas Ieroču palātā (Maskavas Kremļa muzeji).

(Atveriet saiti)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917/keys-ot-rigi

Vēlāk, 1772. gadā (saskaņā ar Pēterburgas konvenciju), Krievijai (pēc Rečas Pospoļitas sadalīšanas) tika pievienota poļu Livonijas daļa (mūsdienu Latgales daļa).

(Atveriet saiti)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917/peterburgskaja-konvencija

Taču 1795. gadā saskaņa ar Kurlandijas bruņniecības un zemstes lūgumrakstu par Kurlandijas pieņemšanu Krievijas aizstāvībā, kā arī saskaņa ar Ķeizarienes Katrīnas II Manifestu par Kurlandijas, Semigallijas un Piltenes apgabalu hercogistu pievienošanu Krievijai, Kurlandija (mūsdienu Kurzeme un Zemgale) tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā.

(Atveriet saiti)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917/proshenie-kurljandskogo-ricarstva

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917/manifest-ekaterini

Liflandijas, Kurlandijas un Vitebskas guberņu nozīmi Krievijas impērijā ir grūti pārvērtēt. Rīgas pilsēta bija trešā nozīmīgākā pēc Sanktpēterburgas un Maskavas, ko apstiprina Krievijas valdošo personu vizītes Rīgā.

(пример смотрите по ссылке)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917/petrovskie-torzestva-1910

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/skulpturi/82-sample-data-articles/park-site/skulpturi/184-carskie-kamni

Vēl viens apstiprinājums iepriekš teiktajām ir pašreizējā Rīgas dzelzceļa stacija Maskavas pilsētā. Tās sākotnējais nosaukums bija Vindavas dzelzceļa stacija (1901. gads, Maskavas – Vindavas dzelzceļa līnija), kas radies no pilsētas Vindavas nosaukuma (mūsdienu osta – pilsēta Ventspils).

Un, sākot kā minimums ar 1721. gadu (kopš 18. gadsimta sākuma) līdz mūsu dienām (ieskaitot Latvijas Republikas tapšanas posmu), vairāk nekā 300 gadus mūsdienu Latvijas teritorijā uz augstāk minētajiem oficiālajiem, likumīgajiem, starptautiski noteiktajiem pamatiem ar pilnām saimnieka tiesībām (kā pamattauta) dzīvo krievvalodīgie cilvēki (krievvalodīgā pamattauta, kas sastāv no vairāku mazākumtautību pārstāvjiem, kurus apvieno krievu valoda), kas atceļoja uz šo zemi no dažādām Krievijas impērijas daļām. Par to tieši liecina 1897. gada „Pirmās vispārējās Krievijas impērijas iedzīvotāju skaitīšanas“ rezultāti.

1897. gada Pirmās vispārējās Krievijas impērijas iedzīvotāju skaitīšanas rezultātu koptabula

  Liflandijas guberņa (mūsdienu Vidzeme ir tās daļa) Kurlandijas guberņa (mūsdienu Kurzeme un Zemgale) Vitebskas guberņa (mūsdienu Latgale ir tās daļā) Kopumā atbilstoši dzimtajai valodai
Krievi 68.124 25.630 144.592 238.346
Ukraiņi 638 363 ----- 1.001
Baltkrievi 852 12.283 ----- 13.135
Poļi 15.132 19.688 30.656 65.476
Lietuvieši 6.594 16.531 1.290 24.415
Latvieši 563.829 505.994 253.741 1.323.564
Vācieši 98.573 51.017 4.726 154.316
Ebreji 23.728 37.689 63.833 125.250
Igauņi 518.594 ----- ----- 518.594
Pārējie 3.301 4.839 1.943 10.083
Pavisam: 1.299.365 674.034 500.781 2.474.180

 

(Atveriet zemāk norādītas saites)

http://lvmz.lv/index.php/istorija-narodov-lv

(Atveriet saiti)

http://lvmz.lv/index.php/istorija-narodov-lv/russkie

http://lvmz.lv/index.php/istorija-narodov-lv/reestr-korennogo-narods

Apstiprinājums augstāk minētājam ir arī vairāki arhitektūras pieminekļi, ko uzbūvējuši (izveidojuši) krievvalodīgie iedzīvotāji.

(Atveriet saiti, lai aplūkotu piemērus)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/pamjatniki-arhitekturi

,Skulptūras

(Atveriet saiti)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/skulpturi

,Sākotnējie Rīgas ielu nosaukumi (laika posmā līdz 1918. gadam)

(Atveriet saiti)

http://lvmz.lv/index.php/street-riga

,Rīgas pilsētas Domes lietvedības dokumenti

(Atveriet saiti, lai aplūkotu piemērus)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917/rizkaja-duma

Pastāv daudz vēsturisko liecību, kas apstiprina to faktu, ka mūsdienu Latvijas teritorija, 200 gadus ilgajā laika posmā, esot Krievijas impērijas daļa, bija ekonomiski augsti attīstīta

(Atveriet saiti)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-economiki

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/riga-1900-x

Minētie vēsturiskie fakti apstiprina to, ka krievu valoda –krievvalodīgās pamattautas dzimtā valoda (Krievijas impērijas valoda) – sastopama mūsdienu Latvijas teritorijā (bijušajā Liflandijas guberņas, Kurlandijas guberņas un Vitebskas guberņas daļā) ne vēlāk kā 18. gadsimtā, ilgi pirms valsts ar nosaukumu Latvijas Republika dibināšanas.

(Atveriet saiti)

https://lvmz.lv/expozicii-muzeja/istorija-latvii-1721-1917

Savdabīgi krievvalodīgās pamattautas, kas apdzīvo mūsdienu Latvijas teritoriju, paaudžu pēctecības simboli ir: Latvijas teritorijā esošās vecticībnieku draudzes, ik gadu Latvijā atzīmētas Krievu kultūras dienas (šī tradīcija ir sākusies 1925. gadā), Latvija esošās 18. – 19. gadsimtā uzbūvētās pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas, 1883. gadā atvērtais, vēl tagad darbojošais Krievu teātris.

2013. gadā Rīgas Krievu teātris nosvinēja 130 gadu jubileju!

__________________________