Termina „Latvijas krievvalodīgā pamattauta“ pamatošana

Vladimira Daļa „Dzīvās lielkrievu valodas skaidrojošā vārdnīca“ (1863. – 1866.)

TAUTA

НАРОД TAUTA (dsk. ļaudis), kas dzimusi zināmā platībā; ļaudis vispār; cilts;vienā valodā runājošie kādas valsts iedzīvotāji;vienotā vadībā esošās valsts, zemes iedzīvotāji;...

_____________________

S. I. Ožegova skaidrojošā vārdnīca S. I. Ožegovs, N. J. Švedova. 1949. – 1992.

KRIEVVALODĪGS

KRIEVVALODĪGS, -a. . Piederīgais pie cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Krievijas un kuru dzimtā vai otrā dzimtā valoda ir krievu. Krievvalodīgie iedzīvotāji Krievvalodīgie rakstnieki (rakstnieki, kas pēc tautības nav krievi, bet raksta krievu valodā)...

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Kā zināms, viena no daudznozīmīgā termina „tauta“ nozīmēm ir noteikta cilvēku grupa, kas atšķiras no citām ar vairāku pazīmju kopību: pirmkārt, tā ir valoda, kā arī kultūra, teritorija un vēsturiskā pagātne. Saskaņā ar šo definīciju mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvo divas (pamata) tautas – latviešvalodīgā un krievvalodīgā tauta. Krievvalodīgā tauta sastāv no vairāku mazākumtautību pārstāvjiem, kurus apvieno krievu valoda. Un vēsturiski izveidojies tā, ka šī krievvalodīgā tauta sastāv gan no tiem cilvēkiem, kas ieradušies šajā teritorijā pēc Latvijas Republikas dibināšanas (t. i. pēc 1918. gada), gan no pietiekoši liela krievvalodīgās pamattautas pārstāvju skaita (aptuveni 140 000 cilvēku – 8% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita!), kas apdzīvojuši mūsdienu Latvijas teritoriju vairāk nekā 300 gadus: viņu senči dzīvojuši šeit uz oficiāliem, likumīgiem, starptautiski noteiktiem pamatiem ilgi pirms valsts ar nosaukumu Latvijas Republika dibināšanas (t. i. pirms 1918. gada). Ņemot vērā šo faktu, šie cilvēki pieskaitāmi pie pamattautām saskaņā ar starptautiskās likumdošanas normām un proti: saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (ANO) Konvencijas Nr. 169 1. sadaļas 1. panta 1b. punktu, kur teikts, ka... tautas, kuras tiek uzskatītas par pamattautām, jo viņas ir to iedzīvotāju pēcnācēji, kas apdzīvoja valsti vai ģeogrāfisko apgabalu, daļa no kura ir šī valsts, šīs valsts (apgabala) iekarošanas vai kolonizēšanas laikā vai esošo valsts robežu noteikšanas laikā ...

(Ar ANO SDO Konvencijas Nr. 169 tekstu var iepazīties, atverot šo saiti)

index.php/konventsiya-mot-oon-169-o-korennykh-narodakh-lv

Šajā gadījumā pie krievvalodīgās pamattautas pārstāvjiem pieder tie krievvalodīgie cilvēki, kas ieguvuši Latvijas pilsonību bez naturalizācijas, „asinsradniecības ceļā“ („kā mantojumu“). Turklāt pie krievvalodīgās pamattautas pārstāvju skaita pieder arī tie krievvalodīgie cilvēki, kas ieguvuši Latvijas pilsonību bez naturalizācijas, jo viņu vecāki ir Latvijas pilsoņi. Starptautiski noteiktās Latvijas krievvalodīgās pamattautas tiesības ir izklāstītas ANO Deklarācija par pamattautu tiesībām. ANO Deklarācija par pamattautu tiesībām, tāpat kā ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, nav jāratificē, lai tā tiktu izpildīta.

(Ar Deklarāciju par pamattautu tiesībām var iepazīties, atverot šo saiti)

index.php/deklaracija-un-rip-lv

Aptuvena (minimālā!) statistiska krievvalodīgās pamattautas pārstāvju, kas apdzīvo mūsdienu Latvijas Republikas teritoriju, skaita noteikšana.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem 2012. gada 18. februāra referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai „Par“ nobalsojuši 273 347 cilvēki

Attēlu var palielināt, uzklikšķinot uz tā

(Pirmavotu, CVK tīmekļa vietni, var apskatīt, atverot šo saiti)

http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijas pilsoņu skaits, kas ieguvuši pilsonību naturalizējoties, uz 2011. gada beigām ir sasniedzis 137 673 cilvēku.

(Pirmavotu, PMLP tīmekļa vietni, var apskatīt, atverot šo saiti)

http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/naturalizacija.html

Pamatojoties uz augstāk minēto, būtu taisnīgi pieņemt, ka aptuvens krievvalodīgās pamattautas pārstāvju skaits (kas ieguvuši Latvijas pilsonību bez naturalizācijas), kas balsojuši par savu dzimto krievu valodu, ir starpība starp diviem augstāk minētajiem cipariem, t. i. 135 674 cilvēki (turklāt jāņem vērā, ka daļa iedzīvotāju nepiedalījās referendumā, tādēļ īstais skaitlis var būt lielāks).

____________________